Līdz šim mēs – šodienas paaudze - neaizdomājāmies par miera un brīvības jēdzienu, jo tas Latvijā likās pašsaprotami. Tomēr tik trausla ir robeža starp mieru un karu, bezspēcību un stipru garu, starp drosmi, varonību un nodevību. To saprata arī cilvēki, kuri piedzīvoja 1941. un 1949. gadu. Tagad to saprot mūsu kaimiņu valsts Ukraina – ciešanas, asaras, nāve, bezspēcība, drosme un ticība uzvarai.
25.martā tradicionāli pie piemiņas akmens “1949” Staicelē norisinājās svinīgs pasākums, veltīts Komunistiskā genocīda upuriem. Sadarbībā ar Staiceles lībiešu muzeja “Pivālind” vadītāju Indru Jaunzemi Staiceles pamatskolas skolēnu pašpārvaldes koordinatore Anda Timermane un dalībnieki Kristīne Timermane, Jānis Brents, Ligija Daņķēna, Evita Treiliņa, Krista Brente un Dace Štemere lasīja dzeju. Pasākumā piedalījās arī Staiceles pamatskolas 8. un 9.klases skolēni kopā ar pedagogiem Valentīnu Andrejevu un Eināru Bērziņu.
Andas Timermanes teksts
Eināra Bērziņa foto
