Kopš 1991. gada Barikāžu dienām Latvijā pagājuši 27 gadi, tas ir ilgs laiks. Vīri, kas piedalījās Barikādēs, nu jau kļuvuši par vectēviem, bet sievas – par vecmāmiņām. Tie ir 27 gadi, kopš Latvija ir brīva. Tas bija 1991. gads, kad latviešu tauta saprata, ka viņiem jāatgūst savas tiesības, Latvijai jākļūst brīvai. Kā toreiz Barikāžu dienu notikumi vienoja latviešus, tā joprojām atceres pasākumi vieno mūsu tautu. Arī Staiceles vidusskolas skolēni 18. janvārī pulcējās pie atmiņu ugunskura skolas pagalmā, lai atcerētos un neaizmirstu.
Kā pierādījums mūsu ticībai un spēkam bija katras klases mājas darbs - uz pašizgatavota ,,Auseklīša” uzrakstītie spēka vārdi Latvijai un sev. Mēs stāvējām ar cerībām, ka Latvijas politiķi šos vārdus sadzirdēs.
Pasākuma turpinājumā klausījāmies skolas dramatiskā un novadpētniecības pulciņa dalībnieku stāstījumu par Trešās Atmodas laika notikumiem. Īpaši nozīmīgi skanēja vārdi, ko toreiz bija teikušas Latvijā pazīstamas personības.
,, Tā kā vakardien latviešu valoda tika atzīta par valsts valodu, es uzskatu par savu pienākumu runāt latviski ‘’(M. Karmaks, Igaunijas Tautas fronte).
,,Es ceru uz Lāčplēša gēnu mūsu tautā. Bet es rēķinos arī ar Kangara gēnu. To vispirms meklēsim sevī. „ (M.Zālīte)
,,Es jūs aicinu nebaidīties ne no kā. Mums vairs nav ko zaudēt, kā vien mūsu lopiskos sadzīves apstākļus, mūsu neticību, pazemojumus, beztiesiskumu. Mums ir jāatkaro mūsu laupītās tiesības. Mums ir jāspiež to darīt mūsu valdībai. Un mums ir jāpalīdz mūsu valdībai šajā darbā. Latvija, tavi bērni ir saņēmušies, lai runātu patiesību. Piedod un palīdzi, Latvija.”(D.Īvāns)
Kā turpinājums dzirdētajam skanēja skolotājas Līgas Siliņas izpildītās Spēka dziesmas Latvijai.
Pasākuma beigās skolas audzēkņi cienājās ar siltu tēju un cepumiem.
Pasākumu sagatavoja un vadīja Staiceles vidusskolas novadpētniecības pulciņš, bet atmiņas par šo dienu saglabās fotogrāfijas.
Teksts Evelīna Rudzīte, foto Meldra Zālamane, 7.klase, novadpētniecības pulciņa dalībnieces
